Draudzes vēsture
Caur gadiem ejot
Draudzes vēsture pa desmitgadēm
1966. – 1975. gads
Draudzes aizsākums meklējams 1930.gados Ikšķilē. Tomēr oficiāli draudzes pirmo kopsapulci Eduards Strēlis novada 1966.gadā 14.aprīlī. Šī desmitgade apliecina nešaubīgu patiesību – Kristus dzīvības gaisma ir bezgalīga. To nespēj apstādināt nekādi uz zemes pastāvošie likumi vai grūtības, jo šī gaisma pastāv un spīd pāri laikam. Līdz 70.gadu sākumam draudzes sapulces notika Voldemāra Leimanda mājās. No 1973.gada 26.februāra oficiāli īrē telpas luterāņu baznīcā kā Daugmales draudze.
1976. – 1985. gads
1985. gada pavasarī, noslēdzot savu svētīgo darbu, pensijā devās ilggadējais mācītājs Edvards Strēlis. Ar vienprātīgu atbalstu un paļāvību Dieva vadībai, draudze par savu jauno mācītāju ievēlēja Gunāru Lagzdiņu. Šis bija laiks, kas apliecināja draudzes dzīvīgumu un vēlmi augt – tika svinētas kristības, organizētas Bībeles studijas un īpaša uzmanība pievērsta savstarpējai mīlestībai, regulāri apmeklējot un iedrošinot draudzes locekļus. Tas ir brīnišķīgs atgādinājums, ka Dieva darbs nekad neapstājas, bet gan turpinās no paaudzes paaudzē, nesot jaunus augļus un stiprinot kopību.
1986. – 1995. gads
Patiess garīgais pavasaris un brīnišķīgas atmodas laiks. Līdz ar lielajām pārmaiņām un brīvības vēsmām sabiedrībā, draudze piedzīvoja strauju un svētīgu izaugsmi – dedzīgas lūgšanas nesa augļus, draudzei pievienojās daudz jaunu cilvēku, un svētdienskolā vien pulcējās ap 100 bērnu. Mācītājs Gunārs Lagzdiņš ar neizsīkstošu mīlestību un degsmi sludināja Evaņģēliju gan tuvumā, gan tālumā, pieņemot un uzrunājot ikvienu, pat tos, kuru dzīves šķita salauztas. Draudzē valdīja īpaša mīlestības atmosfēra, kurā cilvēku dzīves tika patiesi izmainītas. Lai gan šī desmitgade noslēdzās ar skumju brīdi, 1995. gadā mūžībā pēkšņi pavadot iemīļoto mācītāju, viņa atstātais mīlestības, uzticības un atmodas mantojums kļuva par spēcīgu, neizdzēšamu pamatu draudzes tālākajam ceļam.
1996. – 2005. gads
Pēc mācītāja Gunāra Lagzdiņa aiziešanas mūžībā ikvienam draudzes loceklim bija jāmācās pašam atstarot Kristus gaismu. Neskatoties uz zaudējumu, draudze aktīvi turpināja kalpot, organizēja dievkalpojumus un pat izdeva savu iekšējo avīzi. 1996. gadā nozīmīgu atbalstu šajā pārejas posmā sniedza mācītājs Gundars Lamberts no ASV, kurš ar lielu mīlestību apmeklēja ģimenes, vadīja nometnes un kristības. Draudze gāja cauri arī ļoti smagai sēru ielejai, kad 1998. gada nogalē, neilgi pēc ievēlēšanas amatā, traģiskā autoavārijā bojā gāja jaunais mācītājs Vitālijs Astapenko ar savu ģimeni. Tomēr pat visdziļākajās skumjās Dievs savu draudzi neatstāja. 1999. gadā par mācītāju kļuva Elmārs Pļaviņš, kurš ienesa draudzē dzīvesprieku, humoru un jaunu mērķtiecību. Viņš kā dedzīgs evaņģēlija sludinātājs motivēja vadītājus un sakārtoja dažādas kalpošanas nozares. Draudze tik ļoti auga gan garīgi, gan skaitliski, ka vecās "brūnās mājas" telpas kļuva par šauru, un ar ticību tika sākta ilgi lolotā sapņa īstenošana – jauna dievnama celtniecība. Tas bija laiks, kas pierādīja, ka cauri asarām un priekam Dieva mīlestība turpina celt un stiprināt Savu draudzi.
2006. – 2015. gads
Mīlestības un žēlastības darbu piepildīts laiks, izejot ārpus draudzes sienām un sniedzot praktisku palīdzību līdzcilvēkiem. 2010.gada 18.novembrī oficiāli tiek atklāta Ogres Trīsvienības baptistu draudzes ēka un pēc divām dienām Dainis Pandars tiek iecelts par draudzes sludinātāju, jo mācītājs Elmārs Pļaviņš sāk kalpot Rīgas Golgātas baptistu draudzē. Šajā laikā īpaši uzplauka sociālā kalpošana – Mudīte Mardoka kopā ar citiem kalpotājiem no sirds iestājās par maznodrošinātām ģimenēm Ogres novadā un sniedza atbalstu Rembatē. Šis vēstures posms spilgti apliecina, ka dzīva ticība vienmēr nes augļus praktiskos darbos, un Kristus gaisma caur draudzi turpina spīdēt un sasildīt tos, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
2016. – 2025. gads
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, un īpaši pandēmijas laika izaicinājumiem, mēs radām jaunus veidus, kā saglabāt vienotību un sasniegt cilvēkus ne tikai mūsu pilsētā, bet arī tālu aiz Latvijas robežām caur tiešsaistes dievkalpojumu pārraidēm. Mācītāja Daiņa Pandara atvērtās vadības iedvesmota, draudze ir drosmīgi gājusi ārpus baznīcas sienām, ienesot mīlestību un prieku pansionātā, slimnīcā un praktiski palīdzot maznodrošinātām ģimenēm caur "Tabitas centru", labdarības veikalu “Hopen”. Mēs esam auguši, piedāvājot ikvienam iespēju iepazīt Dievu un stiprināt savas ģimenes caur Alfa un Laulāto kursiem, kā arī ar asarām acīs svinējuši brīnišķīgas, Dieva spēkpilnas kristības. Sagaidot draudzes 60 gadu jubileju, esam ieguvuši jaunu, mūsdienīgu vizuālo tēlu, kura atjaunotais logo spilgti atspoguļo Trīsvienību un mūsu sirds degsmi kalpot "uz augšu", "uz iekšu" un "uz āru". Šis ir brīnišķīgs laiks, kas apliecina – mēs esam dzīva, aktīva un mīloša draudze, kurā Dieva Gars turpina vareni darboties!
