Seniori

Dzīves posms, kurā aiz muguras ir tik daudz – darbs, rūpes, uzvaras un zaudējumi – bieži vien atnes arī jaunu vientulības un klusuma pieredzi. Bērni ir pieauguši, dzīvo savu dzīvi, reizēm pat citā valstī, un ikdiena vairs nav piepildīta ar agrāko steigu un rosību.

Tomēr sirds joprojām paliek cieši saistīta ar savējiem. Tā klusi trīc par katru bērnu un mazbērnu, nes viņus savās lūgšanās un ilgojas būt viņiem garīgi līdzās, pat ja fiziski tas vairs nav iespējams tik bieži.

Mūsu senioru kopība ir vieta, kur būt kopā ar cilvēkiem, kuri saprot šo dzīves posmu. Tā ir vieta lūgšanām, mieram, sarunām un savstarpējam atbalstam – vieta, kur neviens nav aizmirsts un kur katra dzīves pieredze ir vērtīga.

Kopā mēs mācāmies, kā uzticēt savus bērnus un mazbērnus Dievam, kā lūgt par viņiem nepagurstot un kā dzīvot ar mieru sirdī arī tad, kad rūpes nebeidzas.

Tajā pašā laikā tā ir vieta, kur dalāmies arī savās grūtībās – fiziskās sāpēs, nogurumā un dzīves izaicinājumos – un kur kopīgi raugāmies uz mūžību ar cerību, nevis bailēm.